Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Apdegumu centrā šogad palīdzība sniegta jau 18 pacientiem ar nopietniem apsaldējumiem. 14 no šiem pacientiem ārsti bija spiesti apsaldētās ķermeņa daļas amputēt. Austrumu slimnīcas ārsti aicina sargāt sevi no sala un, ja ir aizdomas par apsaldējumu, nekavējoties meklēt mediķu palīdzību.
“Gandrīz visi šogad Apdegumu centrā ārstētie sala upuri diemžēl pēc medicīniskās palīdzības bija vērsušies novēloti. Lielākajai daļai ir amputētas pēdas vai kāju pirksti, dažiem – roku pirksti,” stāsta Apdegumu centra vadītājs, traumatologs kombustiologs Sergejs Smirnovs. “Apsaldējuma gadījumā ir svarīgi mediķu palīdzību meklēt pēc iespējas ātrāk! Ja cilvēks nonāk mediķu rokās trīs dienu laikā pēc apsaldējuma gūšanas, ir ļoti liela cerība, ka apsaldēto ķermeņa daļu izdosies glābt. Pēc trīs līdz četrām dienām audu bojājumi visbiežāk jau ir neatgriezeniski, sākas gangrēna un vienīgā ārstēšanas metode ir apsaldētās ķermeņa daļas amputācija.”
Dakteris Smirnovs stāsta, ka cilvēki nereti nemaz nesaprot, ka guvuši nopietnu apsaldējumu. “Tas, ka pirksti kustas un nesāp, vēl nenozīmē, ka viss ir kārtībā. Viena no apsaldējuma pazīmēm ir jutības zudums sala skartajā ķermeņa daļā,” skaidro ārsts. Veidojoties apsaldējumam, nosalušās ķermeņa daļas āda kļūst izteikti bāla. Nereti parādās arī sāpes, taču, audiem sasalstot un apsaldējumam kļūstot dziļākam, tās ātri izzūd. Nokļūstot siltumā un apsaldētajai vietai sasilstot, parasti ir jūtamas sāpes, veidojas pietūkums un reizēm arī ar šķidrumu pildīti pūšļi.
Lielākā daļa apsaldējumu tiek gūti alkohola reibumā, kad cilvēks nespēj adekvāti uztvert notiekošo un nejūt sāpes. “Pretēji tautā izplatītajam viedoklim alkohols nepalīdz sasildīties,” uzsver Smirnovs. “Tieši otrādi – alkohols paplašina asinsvadus, tādējādi veicinot siltuma atdevi un ātrāku nosalšanu. Nelaime tāda, ka alkohola reibumā cilvēks pat nejūt, ka ir auksti.”
Smagus apsaldējumus visbiežāk gūst bezpajumtnieki un hroniski alkohola lietotāji, kuri mēdz nokrist un aizmigt uz ielas sniegā vai par savu guļvietu izraudzīties soliņu sabiedriskā transporta pieturā. Viņi pie ārsta reizēm nonāk tikai pēc vairākām nedēļām, kad apsaldētās ķermeņa daļas jau atmirušas un nomelnējušas. Tomēr apsaldējumus gūst arī veiksmīgi cilvēki un nedzērāji. Visbiežākā kļūda, kas noved pie apsaldējumiem, ir laikapstākļiem nepiemērots apģērbs un apavi.
Lai lasītu rakstu tālāk, šķiriet nākamo lapu!